Fakts, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) lēmis nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam jau otrajam nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ministram, liecina, ka partijai nopietnāk jāpārdomā savu ministru izvēle un pirms neuzticības izteikšanas SAB vispirms jāpārdomā pielaides liegšanas iemesli.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB), parakstot spriedumu arī attiecībā uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu (VL-TB/LNNK), kuram arī nav dota pielaide valsts noslēpumam, ir kļuvis par totalitārās varas simbolu Latvijā, aģentūrai LETA pauda Saeimas opozīcijas deputāts Andrejs Elksniņš (SC).
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmuma atteikt pielaidi valsts noslēpumam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) viņa demisiju neprasīs, ziņo LETA.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) nolēmis nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam, aģentūru informēja Naudiņš.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pieņēmis lēmumu jautājumā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) atbilstību pielaidei valsts noslēpumam, ziņo LETA.
8. augustā Aglonas novada pašvaldību darba vizītē apmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš un ministrijas Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze, ziņo Aglonas pašvaldības portāls.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) uzdevis Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) nekavējoties risināt jautājumu par gaisa piesārņojumu Rīgā.
Latgales problēmu risināšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš ("Visu Latvijai!"-TB/LNNK) piedāvā izstrādāt kūdras purvus.
Valdošajās aprindās, kas saistītas ar partiju "Vienotība", pēdējā laikā klīst nopietnas runas, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam nedos pielaidi valsts noslēpumam, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (NA) redzējums, kā attīstīt uzņēmējdarbību reģionos, balstīts uz nodokļu diferencēšanu - jo tālāk no Rīgas, jo mazāki nodokļi, un viens no lielākajiem ieguvējiem būtu Latgales reģions.
Piektdien, 16.maijā, Daugavpilī tika atklāts III Starptautiskais Austrumbaltijas biznesa forums, kurā piedalās vairāk nekā 400 uzņēmēji no 10 pasaules valstīm: Latvijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Moldovas, Zviedrijas, Kanādas un Čehijas.
Ceturtdien, 15.maijā, Daugavpili apmeklēja četri ministri, kuri piedalījās konferencē-diskusijā „Latgale – izaicinājumi un iespējas”.
Vakar Balvu novada domē ar novada vadību tikās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Romāns Naudiņš.
Saeima ceturtdien, 27.martā, 58 deputātiem balsojot "par", apstiprināja Nacionālās apvienības virzīto Romānu Naudiņu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā.
Savai virzīšanai pašvaldību ministra amatam Romānam Naudiņam lielā mērā paldies jāsaka sava priekšteča Eināra Cilinska uzstājībai un tam, ka ir labi ieredzēts premjeres Laimdotas Straujumas partijā Vienotība, ar kuru bija jāsaskaņo kandidatūra.
Nacionālā apvienība turējusi savu solījumu un nepilnu nedēļu pēc tam, kad premjerministre Laimdota Straujuma atlaida vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, nosaukusi jauno šī amata kandidātu – Romānu Naudiņu.
Atlaistā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA) par savu kandidātu vakantajam ministra amatam izraudzījusies līdzšinējo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Romānu Naudiņu.
Patlaban par manu kandidatūru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra postenim līdz šim ir ierunājies tikai nu jau atlaistais ministrs Einārs Cilinskis, norāda Saeimas deputāts Romāns Naudiņš.
No 2015. gada 1. janvāra tiks uzsākta pakāpeniska mikrouzņēmumu nodokļa palielināšana, kas gan neskars pavisam mazus mikrouzņēmumus, proti, tādus, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 7000 eiro.
Aizstāvot Latvijas „mazā” biznesa intereses, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 22.oktobrī uzsāka parakstu vākšanu pret deputātes Elīnas Siliņas virzīto un Saeimas 1.lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt līdz 15%.
«Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iestājas pret Saeimas deputātes Elīnas Siliņas virzīto un Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Jāņa Reira atbalstīto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi paaugstināt līdz 15% sākot no 2015.gada,» biedru viedokli pauž LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Valsts un pašvaldības patlaban ir pēdējais bastions, kas kavē ārzemniekus pilnībā pārņemt kontroli pār uzņēmējdarbību Latvijā.